Tas bija valstiski organizēts genocīds, prātam neaptverošs noziegums pret latviešu tautu, kam nav un nevar būt nekāda attaisnojuma vai noilguma. Deportācija bija milzīga patvaļa, kad cilvēkam, nenorādot nekādu vainu, konfiscēja visu mantu un uz mūžīgiem laikiem aizsūtīja svešumā. Daudzi nomira ceļā, citi neizturēja necilvēcīgos apstākļus un palika uz mūžiem aukstajā Sibīrijas zemē. Savukārt tie, kas izgāja šos moku ceļus un pēc daudziem gadiem atgriezās Latvijā, bija zaudējuši veselību, iedzīvi, kā arī tiesības veidot normālu dzīvi. Starptautiskajā likumdošanā to sauc par noziegumu pret cilvēci… /Prof. Antonijs Zunda/
Pēc 1956. gada liela daļa izsūtīto tika atzīti par nevainīgiem un viņiem atļāva atgriezties Latvijā, taču vajadzēja paiet vēl ļoti daudziem gadiem, lai represētie atgūtu godīga cilvēka vārdu. Pieminot šo Latvijas iedzīvotājiem traģisko dienu, trešdien 23. martā plkst. 13.00 Vaiņodes vidusskolā ikviens Vaiņodes iedzīvotājs tika aicināts noskatīties Ērika Vilsona monoizrādi “Mana Madagana”. Pēc izrādes noskatīšanās pie tējas tases notika sarunas un atmiņu stāsti par šiem vēstures notikumiem. Savukārt svētdien, 25. martā notika piemiņas brīži pie piemiņas akmeņiem Vaiņodē un Vībiņos. Vaiņodes Mūzikas skolas 2. kora klases audzēkņi Sanija Vaitkus un Mihaels Feldmanis izpildīja dziesmas “Skaista mana tēva sēta” un “Rīta dziesma”. Vaiņodes visusskolas skolotāja Guna Satovska un Aija Šteimane lasīja dzeju.
Ir svarīgi, lai arī mūsu jaunākās paaudzes uzzina par šo netaisnīgo pāridarījumu, un, lai zinot, kam izgājuši cauri mūsu vecvectēvi un vectēvi, prot novērtēt neatkarīgu un brīvu valsti!
Ilze Strēle Vaiņodes novada tūrisma speciāliste
Gunita Riežniece Vaiņodes vadītāja kultūras jomā
