Tās salauztās dzīves neaizmirst,
Kurās nerimst pusgadsimta sāpe,
Kurās joprojām dzīvs jautājums: Kāpēc?
Var jau sacīt – laiks dziedē sāpes –
Ir jādzīvo tagad un šodien.
Lai ziedi piemiņas vietā gulst,
Lai tas ir kā sveiciens viņiem,
Tiem, kuri Latvijai zuda.
(R.Vērniece)
14. jūnija represijas nāca negaidot, tajā pašā laikā represiju vilnis tika mērķtiecīgi plānots un vērsts pret tiem, kuri simbolizēja brīvu un izglītotu Latvijas valsti. Represijām tika pakļauti visu profesiju ļaudis, noteicošais bija viņu uzticība un piederība brīvai Latvijai.
Godīgs darbs, augsti morālie un ētiskie standarti, atbildība, izglītība – šīs īpašības piemita cilvēkiem, kurus 14. jūnijā aizveda…
No šī trieciena tauta atgūstas joprojām.
Jāatceras – valsti veidojam mēs paši – tās cilvēki. Mums ir jābūt stipriem un jānes šī sajūta uz priekšu!
Paldies Nikam Davidenko, Deividam Vaitkus un Jurģim Strēlim par atskatu vēsturē un muzikālo vēstījumu. Paldies ikvienam par kopābūšanu.
I.Strēle, Vaiņodes novada tūrisma speciāliste
Attēli https://failiem.lv/u/38v7t6nq
