1941.gada 14.jūnija rīts bija tāds pats kā citi vasaras rīti. Un tomēr atšķirīgs, jo vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju to piedzīvoja lopu vagonos pie valsts austrumu robežas. Bija sācies ilgs, smags un sāpīgs ceļš pretī nezināmajam. Daudziem no viņiem – pēdējais ceļš.
Piemiņas pasākumā Vaiņodē un Vībiņos tika nolikti ziedi, iedegtas sveces, skaitīta dzeja un sniegts īss ieskats vēsturē. Ar klusuma brīdi tika pieminēti tie, kuri dzimtenē neatgriezās.
Turēsim svētu to cilvēku piemiņu, kuri palika deportāciju vietās. Atcerēsimies un godināsim tos, kuri par spīti padomju varai un skarbajiem apstākļiem izdzīvoja un atgriezās. Darīsim visu iespējamo, lai nepieļautu pagātnes atgriešanos šodienā.
Paldies visiem, kuri piedalījās šajā piemiņas pasākumā gan Vaiņodē, gan Vībiņos!
Attēli. Foto – I.Strēle.
