1949. gada marta nogalē no Latvijas uz plašo Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošu latviešu ģimeņu, aptuveni 45 tūkstošus cilvēku. Divus procentus Latvijas iedzīvotājus- mūsu vecvecākus un viņu vecākus, iedzina aukstos, tumšos vagonos un izsūtīja svešumā. Izsūtīto vidū bija gan bērni, sievietes, gan sirmgalvji, nemaz nerunājot par vīriešiem pašos spēka gados.
Šķiršanās sāpes, bezspēcība pārspēka priekšā, šoks, neaizsargātība, neizpratne, bailes… Iespējams, tieši spēcīgā pārdzīvojuma dēļ 25. marts kļuvis par vienu no latviešu vēsturiskās apziņas stūrakmeņiem.
No Vaiņodes un Embūtes pagastiem tolaik izsūtīja kopumā 164 iedzīvotājus. 1949. gada 25. marts ir piemiņas diena arī mūsu novadā, kad noliekam ziedus un pieminam mūsu novadniekus, kurus bez tiesas sprieduma deportēja uz Sibīriju, no kurienes, kā zināms, daudziem nebija lemts atgriezties.
Šogad pirmo reizi piemiņas brīdis notika atjaunotajā piemiņas vietā. Ar biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” palīdzību ir rasts finansējums Vaiņodes Represēto piemiņas vietas labiekārtošanai, kā rezultātā atjaunots bruģa segums, izvietoti soliņi un atkritumu urnas, izveidoti apstādījumi.
Pēc piemiņas brīžiem Vībiņos un Vaiņodē, ikviens tika aicināts uz Vaiņodes vidusskolu, kur savu atmiņu stāstu izstāstīja Liepājas teātra režisors un rakstnieks Andrejs Migla.
Tikai cilvēkam būt
Un atvērtu sirdi turēt,
Kas jūt sava tuvākā sāpes un raizes…
Ja vajag – dalīt uz pusēm gabalu maizes.
Atvērtu atmiņu turēt
Un neaizmirst
Tās daudzās dvēseles..
