Atbilstoši “Zaļā josta” un “Philip Morris Latvia” veiktā pētījuma datiem, vairāk nekā puse Latvijas smēķētāju neizprot patieso kaitējumu, ko zemē nomests izsmēķis nodara videi un potenciāli arī cilvēku veselībai. Šobrīd, kad spēkā stājusies ES Direktīva 2019/904, kas nosaka obligātu plastmasas saturošu tabakas izstrādājumu ar filtriem un to filtru marķēšanu, ir sperts Eiropas līmeņa solis sabiedrības uzmanības pievēršanai pareizai rīcībai ar cigarešu izsmēķiem. Lai nodrošinātu efektīvāku Latvijas sabiedrības izpratnes veidošanu, kādu kaitējumu videi nodara cigarešu izsmēķu filtrs un tajā esošās vielas, kā arī, kā pareizi rīkoties ar cigarešu izsmēķiem, ir atklāta jauna uzziņu lapa nemetzeme.lv.
“Daudzas valstis jau pirms vairākiem gadiem ir uzsākušas cīņu ar cigarešu izsmēķu radīto vides piesārņojumu. Tomēr Latvijā informācijas līdz šim ir trūcis, turklāt visi pētījumi un dati pārsvarā bijuši svešvalodās,” stāsta “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Tāpēc “Zaļā josta” ir radījusi vienotu informatīvo lapu nemetzeme.lv, kurā valsts valodā ne tikai apkopota informācija par cigarešu filtra un tajā uzkrāto vielu ietekmi uz vidi, bet arī skaidrota pareiza izsmēķu utilizēšana. Lapā iespējams sekot līdzi cigarešu izsmēķu ietekmes uz vidi mazināšanas pasākumiem un kampaņām visā pasaulē, kā arī sniegts ieskats par paveikto Latvijā.
Kā liecina pērn “Zaļā josta” un “Philip Morris Latvia” veiktā pētījuma dati, 48% respondentu atzina, ka zemē nomesti izsmēķi rada tikai nesakoptas vides iespaidu, bet neuzskata, ka tie nodara kaitējumu videi. 11% aptaujāto iedzīvotāju fakts, ka cigarešu izsmēķi rada nozīmīgu vides piesārņojumu, tomēr bija jaunums.
Pētot smēķētāju paradumus, atklājās sabiedrības bezatbildīgā rīcība ar izsmēķiem. “Pētījuma ietvaros smēķētāji norādīja, ka cigarešu izsmēķi būtu jāsavāc galvenokārt estētisku apsvērumu dēļ, nevis vides piesārņojuma novēršanai. Un daži pētījuma dalībnieki pat atklāja, ka ikdienā mēdz atbrīvoties no cigarešu izsmēķiem, izmetot tos kanalizācijā vai aprokot smiltīs – kas, protams, ir nepareiza, vidi piesārņojoša rīcība,” stāsta L. Kubliņa. “Tāpēc ir būtiski izglītot sabiedrību, ka cigarešu izsmēķus obligāti ir jāizmet atkritumu tvertnē, nevis jāmet, kur pagadās. Cigarešu filtri bioloģiski nenoārdās. Tas gan nenozīmē, ka cigarešu filtri apkārtējā vidē saglabāsies mūžīgi, jo saules gaismā tie pakāpeniski sadalās ļoti sīkās daļiņās. Tomēr arī tās nekur nepazūd – mikroplastmasas daļiņas nokļūst augsnē vai aizskalojas ūdenī, veidojot ūdens piesārņojumu, kas apdraud visu dzīvo dabu – gan ūdens iemītniekus, gan putnus un dzīvniekus, gan arī ietekmē cilvēka veselību,” uzsver L. Kubliņa.
“Zaļā josta” atgādina, ka kopš šī gada 3. jūlija ir obligāti jāmarķē plastmasu saturoši tabakas izstrādājumi ar filtriem un to filtri, izmantojot visā Eiropas Savienībā vienotu marķējumu ar bruņurupuci, klāt pievienojot informāciju valsts valodā, ka izstrādājums satur plastmasu. Patērētājiem, kas redz šo marķējumu, jāatceras, ka tam ir brīdinoša informatīva funkcija, atgādinot, ka šie izstrādājumi pēc patērēšanas nedrīkst nonākt dabā vai kanalizācijā – tie jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Papildu informācija:
Laima Kubliņa | 26710793 | laima.kublina@zalajosta.lv | www.zalajosta.lv
