Bijām iepriecināti un arī lepni, kad uzzinājām par Jura JOPES, mūsu – Vaiņodes vidusskolas absolventa, handbolista, tagad Latvijas Nacionālās operas un baleta solista (tenora), lēmumu uzvaras gadījumā muzikālajā šovā “Izklausies redzēts” iegūto balvu ziedot HK Vaiņode jauniešu sportiskajai attīstībai.
Lūdzu Juri pastāstīt, kāda ir viņa ikdiena, vai ir laiks arī nodarboties ar sportu.
Mans laika grafiks ir diezgan saspringts. Darbs operā aizņem lielu daļu mana laika. Šosezon man jau ir bijušas četras pirmizrādes – tas ir daudz. Tad vēl visādi koncerti, izbraucieni pa daždažādiem Latvijas reģioniem un soloprogrammas. Pārējo laiku pavadu Viļņā, kur maijā beigšu studijas Viļņas Mūzikas un teātra akadēmijas maģistrantūrā. Tomēr laiku pa laikam atrodu brīdi uzspēlēt futbolu vai basketbolu…
Tu esi HK Vaiņodes jaunatnes sistēmas sastāvdaļa. Mūsu kluba audzēknis. Kurš Tevi “ievilka” handbolā?
Handbolu spēlēt man piedāvāja mans treneris Zigmunds Mickus – par ko būšu viņam vienmēr pateicīgs. Ja nemaldos, man bija kādi 11 gadi, un mēs gatavojāmies Liepājas rajona skolēnu vieglatlētikas sacensībām Aizputē. Es grūdu lodi, metu disku un skrēju stafeti 4x100m un 400 m.
Nepietrūkst handbols? Atmosfēra, kas ir ģērbtuvē pirms spēles, spēles laikā un treniņu procesā?
Handbols, protams, pietrūkst. 7 gadu laikā esmu izbaudījis dažādu emociju gammu, kas mani ir veidojusi kā cilvēku. Ar handbolu uzaugu un paplašināju savu redzesloku. Tas ir rūdījis manu raksturu un padarījis mērķtiecīgu un spējīgu reaģēt dažādās neordinārās situācijās.
Kādas spilgtākās atmiņas par to laiku, kad spēlēji handbolu?
Man ļoti patika handbola festivālu gaisotne ārzemju turnīros (Ungārija, Horvātija, Somija, Lietuva, Igaunija) Lai arī skaitos 3 kārtējs Latvijas čempions (87./88. dzim.), spēlēt tiku maz, tāpēc “visgaršīgākais ”bija “sudrabs” Latvijas Jaunatnes Olimpiādē (ar 88./ 89.dzim.)!
Vai arī iznāk nedaudz laika pasekot HK Vaiņodes sniegumam un jauniešu komandu startiem?
Sanāk gan! Gan facebookā, kad kāds ko “ieposto”, gan šad tad ieeju Handbola federācijas mājaslapā, un redzētais mani iepriecina!
Tagad Tu piedalies šovā “Izklausies redzēts”. Uzreiz piekriti vai vajadzēja apdomāties? Vai Tev tas ir liels izaicinājums?
Piedalos šovā, lai “palauztu sevi” un izietu no savas “komforta zonas”. Mūsdienās operas solistam ir jābūt ļoti elastīgam un spējīgam ātri reaģēt dažādās situācijās. Šovs ir labs treniņš!
Uzvaras gadījumā Tu ziedosi HK Vaiņodes jaunatnes sistēmai. Kādēļ nolēmi ziedot tieši mūsu novada jaunajiem handbolistiem? Vai tas bija pirmais variants vai bija arī citi?
Handbols man ir devis ļoti daudz. Lai arī esmu galīgi citā arodā – tās rakstura īpašības, ko esmu ieguvis spotrojot, ļoti palīdz.
Pateicos Tev visu jauno handbolistu, treneru un cilvēku, kas novadā saistīti ar handbolu, vārdā PALDIES! par šo jauko žestu. Vai ir cilvēki, kam vēlies pateikt paldies – treneriem, skolotājiem, bijušajiem komandas biedriem? Kāds ir Tavs novēlējums jaunajiem Vaiņodes handbolistiem?
Lai par kaut ko taptu, ir jāapzinās savas saknes. Vaiņodē es esmu uzaudzis un kļuvis par to, kas esmu. Paldies! es varu pateikt daudziem, bet jo īpaši Zigmundam Mickus un Arvīdam Desmitniekam (lai vieglas smiltis!), kas ir ne tikai handbola spēles pamatlicēji Vaiņodē, bet arī daudzus jauniešus laukos ir “izvilkuši no grāvja” un iemācījuši iet stingriem soļiem pa sevis izvēlētu ceļu.
Intervēja A.Pāvils
