Vēlos atgādināt, ka no 2020. gada 1. janvāra visos mājokļos ir jābūt uzstādītiem autonomajiem ugunsgrēka detektoriem jeb dūmu detektoriem. Autonomo ugunsgrēka detektoru pielietošana, kā rāda pasaules pieredze, ir efektīvs risinājums, lai pasargātu mājokļa iemītnieku dzīvības no pēkšņa ugunsgrēka briesmām, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus iegādāties un uzstādīt dūmu detektorus.
Nedaudz statistikas
Analizējot VUGD statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, tika secināts, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Pie tam lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši atrodoties savās guļamistabās. Praktiskais risinājums kā samazināt šāda veida bojāgājušo skaitu ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar tehniskām iekārtām, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi un tādejādi ļautu tiem paspēt pamest degošās telpas. Visefektīvākais tehniskais risinājums cilvēku aizsardzībai no uguns ir ierīkot dzīvoklī ugunsgrēka autonomo dūmu detektoru (reaģē uz dūmiem).
Kas ir ugunsgrēka autonomais detektors?
Ugunsgrēka autonomais detektors ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Ugunsgrēka autonomais detektors darbojas no autonoma strāvas avota. Visbiežāk tā ir 9V „kronas” tipa baterija, kuru ievieto detektora korpusā. Saprotams, ka ugunsdzēšamo aparātu šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un saukt palīgā ugunsdzēsējus. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka ugunsgrēka autonomā detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus. Jāatceras, ka ugunsgrēka autonomie detektori ir paredzēti lietošanai telpās. Uzstādīti ārā tie gaidīto efektu nedos.
Ugunsgrēka autonomo detektoru izvietošana
Cik ugunsgrēka autonomo detektoru nepieciešams dzīvoklī? Ideāli būtu pa vienam uz katru telpu, kurā uzturas mājokļa iemītnieki un, kurā tie veic kādus saimnieciskus darbus – proti, vietās, kur potenciāli iespējama ugunsgrēka izcelšanās. Pati minimālākā prasība – viens ugunsgrēka autonomais detektors uz dzīvokli.
Ugunsgrēka autonomā detektora uzstādīšana ir ļoti vienkārša. To var paveikt jebkurš, kas prot sienā vai griestos izurbt pāris nelielus caurumus, piestiprināt tiem ar ierīces komplektā ietilpstošo dībeļu un skrūvju palīdzību detektora korpusu. Lietošanas instrukcijā ražotājs visbiežāk norāda arī ieteicamās uzstādīšanas vietas.
Vispiemērotākā vieta detektoram būtu guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt griestos, tad to drīkst izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet nedrīkst detektorus izvietot tieši griestu un sienas dobumā. Tas tādēļ, lai izcēlušās ugunsnelaimes gadījumā būtu iespējams pamodināt guļošos mājokļa iemītniekus. Savukārt citās telpās izvietotie detektori lieliski noderēs, lai brīdinātu mājniekus par kādā konkrētā telpā notikušu aizdegšanos.
Uz skapja, plaukta novietots dūmu detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā. Jo dūmi ceļas augšup, griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju. Tāpēc šajā gadījumā detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk, nekā pie griestiem novietotais. Taču, kā zināms, uguns izplatās ļoti ātri, un bieži vien pat šim īsajam novēlošanās brīdim var būt izšķiroša nozīme mājokļa iemītnieku spējai apdzēst liesmas vai arī paspēt atstāt degošās telpas.
Viensētas dzīvojamā mājā un atsevišķi izvietotās saimniecības ēkās uzstādāmajiem detektoriem jānodrošina, lai to ugunsgrēka trauksmes skaņas signāls būtu dzirdams tajās telpās, kurās pārsvarā uzturas vai guļ mājas iemītnieki. Ar vienkāršiem, veikalā nopērkamiem detektoriem vien šo uzdevumu neatrisināt. Vislabākais risinājums būtu ierīkot automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Tās konstruktīvā īpatnība ir tāda, ka nostrādājot vienam detektoram, automātiski tiek nodots signāls uz vadības pulti un tālāk signāls aktivizē trauksmes signāldevējus, kas uzstādīti kopā ar visiem detektoriem. Tādu sistēmu ierīkošanai VUGD iesaka vērsties pie specializētu ugunsdrošības aprīkojuma firmu speciālistiem.
Ugunsgrēka autonomo detektoru apkope
Uzstādītā detektora tehniskā apkope ir vienkārša. Nepieciešama vien savlaicīga barošanas elementa – baterijas nomaiņa, detektoru darbības pārbaude un putekļu noslaucīšana lietošanas instrukcijā norādītajā kārtībā. Šos darbus sekmīgi var paveikt jebkurš. Jauna baterija kalpo aptuveni 2 gadus. Detektora korpusā ir baterijas jaudas automātiskā kontrole, kura laicīgi brīdinās ar skaņas signālu par baterijas nomaiņas nepieciešamību. Laiku pa laikam detektors ir jāpārbauda. To dara instrukcijā noteiktajā kārtībā. Visbiežāk – nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan – detektors ir darbspējīgs. Šādu pārbaudi ieteicams veikt reizi mēnesī. Cigareti vai kādu citu dūmu avotu pārbaudei gan nevajadzētu izmantot tā iemesla dēļ, ka darbspējīgs detektors, atpazīstot dūmus, turpinās dot nepārtrauktu spalgu skaņas signālu aptuveni 30 minūtes – proti, tā konstrukcijā paredzēto brīdinošā signāla padošanas laiku. Ja tā ir noticis, tad detektoru var „apklusināt”, uz īsu brīdi atvienojot bateriju.
Informāciju sagatavoja:
Vaiņodes novada darba aizsardzības un ugunsdrošības speciālists
Oskars Jēkabsons
Informācija no: www.vugd.gov.lv
Ministru kabineta noteikumi Nr. 238
