Par pagastu
Pagasta ainavu raksturo augsti pauguri, paugurainas ieplakas un dziļas gravas, kas mijas ar iekoptām lauksaimniecības zemēm un mežiem.
Vaiņodes pagasts atrodas Rietumkursas augstienē. Pagasts robežojas ar Liepājas rajona Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastiem, kā arī ar Saldus rajona Nīgrandes pagastu. Vaiņodes pagastam ir arī 16 km gara robeža ar Lietuvas republiku.
Tagadējā Vaiņodes pagasta teritorija 12.gs. beigās atradās kuršu Bandavas zemes dienvidu malā. Pirmās ziņas par šo vietu saglabājušās no 1253.gada, kad pirmo reizi minēts Bātas vārds Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas līgumā par Kurzemes sadalīšanu. Vaiņodes apkaime nonāca Kurzemes bīskapijā.Vaiņode sākusi attīstīties reizē ar Liepājas dzelzceļa līnijas izbūvi 1871.g.
Vaiņodes ainavu pievilcīgāku padarīja barona Osten Sakena 19.gs. vidū būvētā Bātas muiža. Padomju gados tanī atradās rehabilitācijas slimnīca. 1905. gadā pagastā darbojās rīcības komiteja, tuvākās apkaimes muižās notika kalpu streiks, tika nodedzinātas divu muižu dzīvojamās mājas. Soda ekspedīcija noslepkavoja 20 revolucionārus. 19.gs. beigās uz Vaiņodes muižas zemes pie Vaiņodes stacijas izveidojās ciems, kurā dzīvoja, galvenokārt, ķieģeļnīcas un kokzāģētavas strādnieki, savukārt uz Lielbātas muižas zemes izauga vasarnīcu ciems. 1925. gadā tos apvienojot izveidoja Vaiņodes – Bātas ciemu. 1912.g. sāka būvēt lidlauku.
Vaiņodes muižā pie lidlauka 1941.g. apmetās Padomju Savienības aviācijas daļa. Padomju varas gados tas bija lielākais armijas lidlauks Baltijā. 1954.gadā Vaiņodei piešķīra strādnieku ciemata statusu, 1961. gadā pārdēvēja par pilsētciematu, kopš 1991.g. – ciems.
Vaiņode iegājusi vēsturē arī ar ilgāko protesta akciju Latvijas vēsturē- 54 diennaktis pret dzelzceļa likvidēšanu.
Vaiņodes pagasta ainava
Vaiņodes pagasta ainavai piemīt estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība. Ainavas raksturu nosaka paugurotais reljefs, lauksaimniecības un meža zemju mija, ūdenskrātuves un lauku ceļi. Ainavas estētiskā vērtība saistīta ar ainavas elementu daudzveidību un labo saskatāmību no lauku ceļiem. Ekoloģisko vērtību nosaka atšķirīgo biotopu mija. Kultūrvēsturiskā vērtība ir saistīta ar kultūrvēsturiskajām vietām. Degradējoši elementi pagasta ainavā ir pamestā padomju armijas infrastruktūra (Vaiņodes garnizona teritorija) un sagrautās vai līdz galam neuzceltās padomju kolektīvās saimniecības celtnes.
Vaiņodes teritorijā atrodas daudz mežu, kas ir neatņemama Vaiņodes pagasta sastāvdaļa. Meži Vaiņodes pagastā aizņem lielāko daļu no pagasta teritorijas. Mežu kopplatība Vaiņodes pagastā ir 10 972,6 ha, no kuriem 4428,6 ha ir valsts meži, kurus apsaimnieko VMD Dienvidkurzemes virsmežniecības Priekules mežniecība. Pagasta teritorijā ir jauktu koku meži. Dominējošās koku sugas ir egles, bērzi, baltalkšņi. Mežos dzīvo daudz medījamo dzīvnieku, kas ir priekšnoteikums medību tūrisma attīstībai. Pārlieku ir savairojusies bebru populācija, kuru būvētie dambji daudzviet ir nodarījuši kaitējumus. Mežizstrāde ir daudzu pagasta iedzīvotāju nozīmīgs iztikas avots.
trīsdesmitajos gados Vaiņode bija pazīstama kā kūrortu vieta ar tīru gaisu. Vaiņodē atradās Valsts darbinieku sanatorija, mātes un bērna atpūtas nams, kā arī tuberkulozes slimnīca.
Apdzīvota vieta Vaiņodes pagastā:
Auguste ir apdzīvota vieta Vaiņodes pagastā, kas atrodas Vaiņodes-Priekules ceļa 6. kilometrā. Auguste ir bijušās padomju saimniecības “Vārpa” centrs. P/S “Vārpa” pastāvēja līdz 1972. gadam, kad to pievienoja padomju saimniecībai “Vaiņode” un kļuva par P/S “Vaiņode” 3. ražošanas iecirkni. P/S “Vārpa” pastāvēšanas laikā tika uzbūvētas vairākas daudzdzīvokļu mājas, kultūras nams, veikals un ēdnīca, mehāniskās darbnīcas, graudu kalte un citi objekti.
2008. gada 14. septembrī tika aizsākti Augustes svētki ar sportošanu un citām izdarībām, lai pievērstu vietējās sabiedrības uzmanību šai vietai, kas gadu gaitā ir zaudējusi savu kādreizējo potenciālu un sekmētu ideju ģenerēšanu šīs vietas atdzimšanai.
