Šoreiz aicinām jūs iepazīties ar divkārtēju Latvijas čempioni šautriņmešanā, 2018. gada Latvijas izlases pārstāvi un sezonas reitinga līderi Kristīni Mickus. Kristīne pārstāv šautriņu mešanas klubu “Priekule” un ir viena no spēcīgākajām Latvijas šautriņu sportistēm, kas jebkurā turnīrā ir pretendente uz uzvaru. Par iespaidiem no iepriekšējās sezonas, dalības Latvijas izlasē un par dzīvi šautriņās un ārpus tām lasiet intervijā.
Valters Melderis —Apsveicu tevi ar 2018. gada reitinga līderes godu, kā arī ar atkārtotu Latvijas čempiones titulu! Noraksturo, lūdzu, pāris vārdos, kādas ir tavas sajūtas par šiem tituliem? Vai tas ir kaut kas, uz ko apzināti tiecies – būt labākā Latvijas šautriņmetēja?
Kristīne Mickus: Paldies! Jūtos lieliski! Kad pēc 2018. gada Latvijas čempionāta izdevās uzvarēt arī Vaiņodē, sapratu, ka varu cīnīties arī par 1.vietu reitngā, tas kļuva par mērķi, ko izdevās īstenot. Pirms šī gada Latvijas čempionāta Kristaps (Kristaps Mickus – red.) man jautāja, vai es domāju, ka varu atkārtoti uzvarēt. Es atbildēju, ka jā, manas iespējas ir tikpat lielas kā pārējām, turklāt esmu stabili visu gadu metusi un vienreiz tas jau man izdevās. Šogad tas noteikti bija mans mērķis.
V.M. —Kādi ir tavi spilgtākajie iespaidi no 2018. gada sezonas. Kāds īpašs sasniegums, kas palicis prātā vai arī īpaši spraiga spēle?
K.M.: Spilgtākais pagājušajā sezonā, protams, ir Eiropas kauss Ungārijā. Atmosfēra, kas tur valdīja, bija lieliska. Esmu laimīga, ka man bija tā iespēja tur atrasties.
V.M. —Pastāsti, lūdzu, nedaudz vairāk – cik nozīmīga tev bija dalība Latvijas izlasē? Cik viegli vai grūti bija iekļūt izlasē? Kādi ir tavi iespaidi par Baltijas un Eiropas kausu? Ar kādām domām vai gaidām devies uz šiem turnīriem un vai izdevās sasniegt iecerēto?
K.M.: Pārstāvēt savu valsti ir liels gods, nekad no šādas iespējas labprātīgi neatteiktos. Kandidātos iekļuvu pateicoties uzvarai Latvijas čempionātā. Tad saņēmu uzaicinajumu, kuram nedomājot piekritu. Tad arī sapratu, ja varu uzvarēt čempi, kāpēc lai neizdotos iekļūt izlasē, viss ir iespējams. Atlase mums izvērtās spraiga, visas bijām viena otrai cienīgas konkurentes.
Baltijas kauss izdevās ļoti veiksmīgs, izcīnījam pārliecinošu uzvaru kopvērtējumā. Metu divos no trim fināliem. Teikšu godīgi, uz Baltijas kausu arī braucu ar mērķi, ka ir jācīnās par uzvaru, jo komanda bija ļoti laba. (Baltijas kausa rezultāti ir pieejami spiežot šeit – red.)
Runājot par Eiropas kausu, domāju, ka nostartēju labi gan komandu sacensībās, gan individuālajās (pat labāk kā cerēju, izdevās labas spēles). Pāros gan neaizgāja spēle, laikam tomēr uztraukums un pieredzes trūkums ņēma virsroku. (Eiropas kausa rezultāti – red.)
V.M. —Pastāsti nedaudz par šautrām vispārīgi. Cik sen jau tu spēlē šautras un kā tu sāki nodarboties ar šo sporta veidu?
K.M.: Šautras metu no 2010.gada beigām. Laikam jau nevienam nav noslēpums, ka vainīga Irēna (Irēna Bauze – red.) Viņa mani uzaicināja uz Priekules kausu mest pāros un mēs uzvarējām, pēc tam uzvarējam arī decembrī notiekošajā Latvijas čempionātā 2010. gadā un tad jau āķis bija lūpā. Septembrī jau būs 9 gadi, tiesa ir bijuši divi pārtraukumi. Bet vispār, man jau bērnībā bija šautru dēlis mājās, tā kā iemaņas jau bija pirms tam.
V.M. —Kurā brīdī tu saprati, ka tev šautras padodas tīri labi un ka tu vari pretendēt uz augstākajām vietām turnīros?
K.M.: Man tīri labi tās ir padevušās vienmēr. Esmu visu mūžu bijusi sportiste, agrāk spēlēju basketbolu Latvijas augstākajā līgā. Manī ir sportiskais azarts un vēlme uzvarēt. Ja man jau no sākuma pagalam nebūtu izdevies, diez vai es mestu.
V.M. —Pastāsti, lūdzu, kā un cik daudz tu trenējies? Vai tev ir kāda treniņspēle vai treniņprogramma, kurai seko?
K.M.: Nekādas īpašās treniņprogrammas man nav. Pametu pa bulli, sektoru un apeju dubultos. Es nevaru lepoties ar to, ka trenējos katru dienu. Man tam vienkārši fiziski nav ne laika, ne spēka, jo visbiežāk šautras sanāk uzmest tad, kad bērni ir nolikti gulēt, kas ir pēc 22:00 vakarā. Latvijas čempionāta nedēļā gan centos patrenēties katru dienu pa pusstundai.
V.M. —Lai varētu būt labākā, noteikti ir nepieciešams arī attiecīgs “mindset”, psiholoģiskā noturība. Pastāsti, kā tu noskaņojies turnīriem? Ar kādām domām dodies uz mačiem? Kā tiec pāri grūtiem brīžiem spēlē un mačos vispār?
K.M.: Man nav nekādi īpašie rituāli kā noskaņoties turnīriem, vienkārši braucu un metu. Cenšos tam visam pieiet vēsu prātu, tad arī labāk izdodas. Galvenais mazāk iespringt un stresot. Spēlēs ļoti palīdz Kristapa un Irēnas atbalsts.
V.M. —Pret kuru spēlētāju tev īpaši patīk spēlēt? Pret kuru spēlēt ir visgrūtāk?
K.M.: Ir parocīgāki pretinieki un ir mazāk parocīgi, tas pat brīžam nav atkarīgs no tā, cik viņi spēcīgi. Ir vienkārši tādi, pret kuriem grūtāk saņemties kāda nezināma iemesla dēļ.
V.M. —Pastāsti nedaudz par sevi ārpus šautrām. Kur tu strādā? Kādi ir citi tavi hobiji, aizraušanās?
K.M.: Es strādāju aptiekā, esmu farmaceita asistente. Rūpējos, lai cilveki būtu veseli. Mana aizraušanās ir Zumba, tas ļauj gan uzturēt sevi fiziskā formā, gan uzlādēt enerģiju.
V.M. —Kā pret tavu aizraušanos attiecas kolēģi un draugi? Par ģimeni laikam jautāt ir lieki, jo šķiet, ka ģimenē jums šautras jau ir ieliktas šūpulī, vai ne?
K.M.: Esmu jaunā darba vietā, laikam kolēģi pat nezina, ka metu šautras. Draugi jau ir pieraduši (cerams), ka mēdzu neapmeklēt kādas svinības, jo esmu šautru sacensībās. Par maniem panākumiem priecājas kopā mani. Ģimenē jau aug nākamā šautriņmetēju paaudze:)
V.M. —Cik daudz laika tavā dzīvē aizņem šautras un kā izdodas to sabalansēt ar citiem darbiem un pienākumiem? Un kā tu atpūtini galvu un roku no šautriņām?
K.M.: Brīžam visu apvienot tiešām liekas neiespējamā misija. Mums ir daudz palīgu, kam varam uzticēt bērnus, kamēr esam šautrās, tas ļoti atvieglo, vismaz tikšanu uz sacensībām. Brīvo laiku maksimāli pavadu ar bērniem. Un sanāk, ka drīzāk ar šautrām es atpūšos no ikdienas darbiem un pienākumiem, izraujamies ar vīru divatā no mājām.
V.M. —Un noslēgumā nedaudz par nākotnes plāniem. Kas ir tas, ko tu gribētu sasniegt šajā šautriņu mešanas sezonā? Vai tev ir kāds lielais mērķis šautrās, ko vēlies sasniegt?
K.M.: Gribētu, lai arī šajā sezonā izdodas paradīt stabilu sniegumu, labu spēli un noturēties reitinga augšgalā. Pagaidām mans lielais mērķis ir iekļūt Latvijas izlasē, lai pārstāvētu to Rumānijā notiekošajā Pasaules čempionātā.
