Intervija ar Kristapu Mickus, kurš ir viens no spēcīgākajiem Latvijas šautriņu sportistiem un pēdējos gados ir ieguvis reputāciju kā bīstams pretinieks jebkuram šautriņu spēlētājam. Kristaps noslēdza 2018. gada sezonu kā pārliecinošs Latvijas reitinga līderis, pārstāvēja Latvijas izlasi Baltijas kausā un Eiropas čempionātā, kā arī veiksmīgi startēja starptautiskos turnīros Baltijas valstīs.
Bet to, kā Kristaps pats jūtas pēc sezonas, par pirmajiem soļiem šautrās un daudz ko citu – lasiet intervijā!
Valters Melderis —Pirmkārt, apsveicu tevi kā 2018. gada reitinga līderi! Kādas ir tavas sajūtas par iegūto 1. vietu 2018. gada kopvērtējumā? Cik svarīgi priekš tevis ir būt Latvijas reitinga līderim?
Kristaps Mickus: Paldies! Ir patīkami būt pirmajam, bet sajūtas laikam, noslēdzot 2017. gadu 2. vietā, bija mazliet īpašākas. Tas bija negaidīti, īpaši negatavojos. Izdevās veiksmīgs Latvijas čempionāts un sezona tā arī uz laba viļņa pagāja. Pērn jau gatavojos, ka nebūs viegli to vietu saglabāt, kā arī bija uzstādīts mērķis – Eiropas kauss Ungārijā. Būt pirmajam ir patīkami un uzskatu, ka tas dod arī ļoti lielas priekšrocības turnīros.
V.M. —Man bija pārsteigums, ka, lai arī kopvērtējumā esi 1. vietā ar pamatīgu atrāvienu no pārējiem spēlētājiem, iepriekšējā sezonā tev nav izdevies uzvarēt nevienā Latvijas reitinga turnīrā. Kādas tev ir pašam sajūtas par šo faktu? Laikam tas, ko gribu pajautāt, ir, vai tev ir svarīgāk uzvarēt kādu turnīru, vai arī būt pārliecinoši labākajam kopvērtējuma reitingā?
K.M.: Jā, šo jautājumu jau esmu dzirdējis. Braucu jau ar domu par to 1. vietu turnīrā, reitings jau ir pēc tam. Tā sagadījās, ka turnīros, kur tiku finālos, spēlēju ar Madaru (Madars Razma – red.) un vienu reizi ar lietuvieti Mindaugu (Mindaugas Barauskas – red.). Katrā ziņā, es ļoti turpinu gaidīt to 1. vietu kādā no šī gada turnīriem, par to arī cīnīšos.
V.M. —Kā tu vērtē savu sniegumu 2018. gadā kopumā?
K.M.: Kaut arī bez 1. vietas, ļoti laba sezona. Ir mazliet “pielikts” pie spēles vidējiem rādītājiem. Eiropas čempionāta pieredze iegūta.
V.M. —Vai ir palicis atmiņā kāds spilgts brīdis no iepriekšējās sezonas? Kāds īpašs sasniegums? Spilgta, saspringta spēle? Kas cits?
K.M.: Vienozīmīgi Eiropas čempionātā uzvara ar 4:2 pār Kyle Mckinstry (Leiksaidas 2019. gada Pasaules čempionāta ceturtdaļfinālists). Tur bija viss – vislabākā 2018. gada spēle no manas puses, emocijas, spriedze un pat pēc uzvaras asariņa nobira. Žēl, ka nav pieejama statistika visām spēlēm, bet, ja pareizi esmu saskaitījis un atceros, tad uzvarētajos legus pabeidzu ar 11,15,15 un 17 bultām, kā arī iemetu trīs 180.
Noteikti arī jāpiemien 9. vieta Lithuania Open un 5. vieta Vilnius Open.
V.M. —Pastāsti, lūdzu, nedaudz plašāk par iespaidiem no atlases un sagatavošanās posma izlasei, kā arī par pašu startu Baltijas kausā Igaunijā un Eiropas čempionātā Ungārijā Latvijas izlases sastāvā. Cik nozīmīgi tev bija iekļūt izlasē? Ar kādām domām devies uz šiem turnīriem? Kā vērtē savu sniegumu Latvijas izlasē un vai izdevās sasniegt iecerēto?
K.M.: Viens no maniem sezonas mērķiem bija ar izlasi aizbraukt uz Eiropas čempionātu. Tam arī gatavojos, jau 2017. gadā bija ielikti labi pamati iekļūšanai izlasē. Tas, kā notiek atlase uz izlasi, pēc maniem uzskatiem, ir jāpamaina. Ir runāts ar daudziem – gan tiem kas piedalījās, gan arī cilvēkiem no malas. Priekš Latvijas spēlētāju skaita, kuri cīnas par vietu izlasē, šis atlases process ir nedaudz par sarežģītu un aizņemt pārāk daudz laika.
Baltijas kauss bija pirmais turnīrs izlases kreklā, un tas nedaudz traucēja parādīt to labāko sniegumu. Jutu nelielu mandrāžu par to, kā nu būs, kā arī spiedienu no citiem spēlētajiem, jo izlases krekls jau visiem pretiniekiem liek jo īpaši pacensties.
Eiropas kausā uzskatu, ka nostartēju labi visās sacensībās. Mazliet pietrūka šādu turnīru pieredze, lai būtu ļoti labi. Prieks arī par izlases startu kopumā, parādijām viens otram un arī citiem, ka varam būt laba komanda.
V.M. —Gribu nedaudz pajautāt arī par šautrām kopumā. Pirmkārt, kāpēc no visiem iespējamajiem sporta veidiem un hobijiem esi izvēlējies tieši šautras?
K.M.: Dzīve piespieda:) No 6 gadu vecuma nodarbojos ar handbolu. Sports ir bijis ar mani kopš sevi atceros. Ar handbolu izbraukāta liela daļa Eiropas. Lielāki, mazāki turnīri, arī skolu Pasaules čempionāts.
Man nebija tāda doma pāriet uz šautrām un ar to nodarboties nopietni. Līdz 2017. gadam mētāju tikai prieka pēc. Braukāju Kristīnei (Kristīne Mickus, Kristapa sieva – red.) līdzi uz sacensībām.
V.M. —Kādi bija tavi pirmie soļi šautriņu sporta pasaulē un cik sen jau spēlē šautras?
K.M.: Uz sacensībām sāku braukt no 2012. gada. Vispār mētāt sāku pie Kristīnes. Mētājām ar Irēnu un Artūru (Irēna Bauze un Artūrs Bauze – red.) summu, cik atceros.
V.M. —Pēdējos gados tu esi ieguvis reputāciju, kā spēcīgs spēlētājs, un liela daļa spēlētāju cer neielozēties spēlēt pret tevi, jo īsti neredz iespēju uzvarēt. Ir dzirdēts viedoklis, ka pozitīvs lūzums tavā spēlē notika pēc 2017. gada Latvijas čempionāta pusfināla, kurā uzvarēji Madaru. Kad tu pats saprati un/vai pamanīji izaugsmi savā spēlē un saprati, ka vari spēlēt augstā līmenī?
K.M.: 2016. gadā sāku apmeklēt “ŠMK Liepāja” turnīrus trešdienās. Rezultāti tur uzlabojās, sāku aŗī mājās biežāk pamētāt – apetīte rodas ēdot.
Jā, tas bija tas čempionāts, ar kuru sapratu – ja gads ir iesākts ar 2. vietu, tad tāda ir jāsaglabā arī līdz sezonas beigām. Tas bija gads, kur baigi nedomāju par pirmajām vietām turnīros. Mans mērķis bija reitinga TOP 3. Sezonas laikā arī sapratu, ka ir sasniegts tāds līmenis, ar kuru Latvijā un Baltijā varu labi startēt.
V.M. —Pastāsti, lūdzu, kā tu gatavojies turnīriem? Ar kādām domām dodies uz sacensībām un vai ir kāda īpaša rutīna, ko ievēro?
K.M.: Uz katru turnīru kaut kā īpaši negatavojos. Tuvojoties turnīram, varbūt veltu mazliet vairāk laika ikdienas treniņiem. Lielāku uzmanību pievēršu dubultajiem. Pēc dabas esmu mierīgs. Pirms turnīriem guļu labi, stress nemoka.
V.M. —Pastāsti lūdzu, kā trenējas Latvijas reitinga līderis? Vai izmanto kādas treniņu spēles vai programmas?
K.M.: Cenšos paņemt rokā šautras katru dienu, lai arī man tas ne vienmēr izdodas. Ja nav laika vai ideju ko darīt, tad vienkārši metu pa dēli, lai sajustu metienu, mērķi, šautras utt. Es bieži metu vienkārši pa sektoriem. Ne katru dienu gribas pievērsties nopietnām treniņu spēlēm, tāpēc pamētāt pa sektoriem palīdz saglabāt sajūtas – vismaz man. Lai iekustinātu roku padzēšu 1000 punktus uz 20 sektoru vai BULL. Mēdzu izmantot arī pro-darter.com
V.M. –Vai ir kāds spēlētājs, pret kuru tev īpaši labi patīk spēlēt? Vai ir kāds, pret kuru spēlēt ir visgrūtāk?
K.M.: Es sportā kā tādā esmu jau ļoti ilgi un laikam esmu iemācīts pretiniekus nešķirot un tabulas pirms turnīra nerēķināt. Paldies manam handbola trenerim (tētim) Zigmundam Mickus par to.
Man patīk pret Madaru spēlēt. Vienmēr izdodas labas spēles. Visbiežāk jau sanāk zaudēt, bet pēc spēlēm ar Madaru ir skaidras lietas, kuras ir jāuzlabo un pie kā japiestrādā. Šautras jau ir tāds sports, kur visgrūtāk ir cīnīties pašam ar sevi.
V.M. —Kam tu ieteiktu pievērst uzmanību spēlētājiem, kas vēlas celt savu spēles līmeni šautriņās? Ko darīt, ko nē?
K.M.: Lielākā problēma Latvijas spēlētājiem ir laika trūkums. Neesam mēs profesionāļi un iztiku ar šautrām Latvijā nenopelnīsi. Pieļauju, ka 85% (optimistiskā versija) no spēlētājiem Latvijā ikdienā šautras rokās nepaņem. Met tikai lokālajos turnīros un LV reitinga mačos.
Obligāti būtu jāapmeklē visi iespējamie turnīri Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā notiekošie Open. Spēļu pieredze ir ļoti svarīga.
V.M. —Pastāsti lūdzu, par to kāds ir Kristaps Mickus ārpus šautriņu pasaules. Kur tu strādā vai mācies? Kādi ir tavi citi hobiji vai brīvā laika pavadīšanas veidi? Cik viegli vai grūti atrodas laiks šautriņām starp citiem ikdienas pienākumiem un darbiem?
K.M.: Es šautrās neslēpjos, tāds arī esmu. Strādāju “Lietas MD SIA -Augļu Serviss” par tirdzniecības pārstāvi Kurzemes reģionā – rūpējos, lai kafejnīcas, restorāni, veikali, skolas un bērnudārzi Kurzemē nepaliek bez augļiem un dārzņiem.
Ņemot vērā, cik laika ar sievu pavadām šautrās, tad brīvo laiku cenšos pavadīt ar bērniem.
Pārsvarā šautrām laiks atrodas vakarā, kad sanāk līdz stundai pamētat. Sestdienās un svētdienās, kad sanāk, pasparingojam ar Aigaru (Aigars Strēlis – red.) un Artūru.
V.M. —Kā pret to, ka esi šautriņmetējs, attiecas tavi draugi, kolēģi, ģimene?
K.M.: Ģimenē visi ir 110% par:) No kolēģiem arī ir interese, skatās Facebook rakstus un video tiešraides. Aizbraucot uz ofisu ir jāatbild uz interesējošiem jautājumiem.
V.M. —Un noslēgumā nedaudz par nākotnes plāniem. Kas ir tas, ko tu vēlētos izdarīt, sasniegt 2019. gadā? Vai esi uzstādījis sev kādu konkrētu mērķi 2019. gada sezonai?
K.M.: Mērķis vēl joprojām ir uzvara kādā no Latvijas reitinga sacensībām. Nopietni gatavošos, lai iekļūtu Latvijas izlasē. Pasaules kauss Rumānijā noteikti ir viens no lielajiem mērķiem.
V.M. –Vai tev ir kāds lielais mērķis vai sapnis šautriņās? Piemēram, iekļūt Lakeside pasaules čempionātā? Vai arī iekļūt PDC (Profesional Darts Corportation) apritē?
K.M.: Ja godīgi, par šādiem mērķiem nopietni neesmu domājis. Par PDC var nedomāt bez dažu gadu pieredzes PDC Nordic&Baltic vai BDO apritē. Uzskatu, ka no Latvijas ielēkt PDC bez šo turnīru pieredzes, nav iespējams. Ir plāns, ka varētu 2020. gadā apmeklēt visus PDC Nordic&Baltic posmus. Viss būs atkarīgs no finansiālajām iespējām.
Kristaps Mickus
Intervija ņemta no http://www.latviadarts.com/lv/article/HdbE4DYMbb?fbclid=IwAR3tTvbthutm3t99KKPUlMmZmHzzODd2ynrBju31OVrfsQFNKcEynv0Hcxo
