Visā valstī komunistiskā genocīda upurus piemin divas reizes gadā- 25. martā un 14. jūnijā, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti tūkstošiem latviešu. Daudzi no viņiem dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās- palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos.
1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju savu Tēvzemi bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Šajā dienā Latvijas karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin prātam neaptveramos notikumus, tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.
1941. gada 14. jūnija nakts notikumus no deportēto un Latvijā palikušo cilvēku atmiņām izdzēst nespēs nekas, tomēr piemiņas un atceres brīži apliecina, ka līdzcilvēki pārdzīvo līdz ar viņiem.
Arī Vaiņodes novada iedzīvotāji ik gadu noliek ziedus pie piemiņas akmeņiem novadā, lai godinātu uz mūžiem Sibīrijas taigā un sniegos izsūtīto cilvēku piemiņu.
1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju savu Tēvzemi bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Šajā dienā Latvijas karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin prātam neaptveramos notikumus, tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.
1941. gada 14. jūnija nakts notikumus no deportēto un Latvijā palikušo cilvēku atmiņām izdzēst nespēs nekas, tomēr piemiņas un atceres brīži apliecina, ka līdzcilvēki pārdzīvo līdz ar viņiem.
Arī Vaiņodes novada iedzīvotāji ik gadu noliek ziedus pie piemiņas akmeņiem novadā, lai godinātu uz mūžiem Sibīrijas taigā un sniegos izsūtīto cilvēku piemiņu.
I.Strēle, Vaiņodes novada tūrisma speciāliste