Laiks var būt piepildīts un laiks var būt bezjēdzīgi iztērēts, bet tas ir netverams un neapturams.
Laika zīmē izskanēja sestais pirmsskolas izlaidums Vaiņodes internātskolā.
Astoņi glīti saposti, nedaudz satraukti pirmsskolēni 2.jūnijā ieradās uz savu pirmo izlaidumu. Viesi – absolventu tuvinieki un skolas darbinieki, ieņēma vietas skolas mazajā zālē. Direktors uzrunāja klātesošos. Un tad, atskanot dziesmas Paliec sveika, bērnu sēta! ievadam, zālē ienāk absolventi savu pirmo skolotāju pavadībā.
Nelielā bet sirsnīgā koncertā bērni parāda apgūto dziedātprasmi. Vēl kopīga deja un dzejoļi. Bet, izskanot J.Brāmsa Šūpuļdziesmai absolventu zvanu ansambļa izpildījumā, zālē var sadzirdēt kāda viesa repliku: ” Es gan tā nevarētu.”
Un tad jau laiks kopā ar mūžā pirmo izglītības dokumentu saņemt ziedus un laba vēlējumus. Cik aizkustinoši ir vērot, kā jaunākie kolēģi sirsnīgi apskauj lielos draugus vai lietišķi paspiež roku.
Tad seko vecāku sarūpētie pārsteigumi skolas kolektīvam: dāvanas, pateicības vārdi, lielā torte un Mairas disenīte.
Skumjas ir atvadas, bet mēs taču tiksimies tepat mūsu Vaiņodē. Te izskanēs šodienas absolventu jaunie sasniegumi, jo viņu laiks vēl tikko sācies.
Audzinātāja Anita Trofimova
